Šajā rakstā pievērsīšos teorijai un praksei, kā sagatavoties lielākam vai mazākam publiskam uznācienam. Daudzi profesionāļi organizē meistarklases, lekcijas un cita veida pasākumus, lai nodotu savas zināšanas un iedvesmotu katru individuāli publiskas priekšā būt pārliecinātam, brīvam un interesantam. Tas noteikti strādā, tomēr man šķiet, ka reti kuram ir laiks un iespēja apmeklēt šāda veida iedvesmas pasākumus, tādēļ īsumā aprakstīšu praktiskus soļus un padomus veiksmīgai publiskai iznākšanai.
Nesen izpalīdzēju nozares kolēģei – Latvijas Psihologu biedrības Profesionālās kompetences centra organizētajās apmācībās vadīju praktisko semināru par sevis pasniegšanas mākslu, kur viena no apakštēmām bija publiskā uzstāšanās. Kā ierasts, man nepatīk turēt sveci zem pūra un, ja es kaut ko gatavoju un prezentēju, labprāt ar to dalos arī plašāk.
Sevis izaicināšana un trīs attīstāmās kompetences
Mēs attīstāmies un augam tikai tajā gadījumā, ja apgūstam vai darām ko jaunu, vai tiekam pāri dažāda veida izaicinājumiem. Vairumam cilvēku publiskā uzstāšanās jebkāda lieluma auditorijas priekšā ir liels izaicinājums. Tā ir cīņa ar bailēm, uztraukumu un domām “ko par mani padomās?” vai “kādu iespaidu es atstāšu?”. Katra publiskā uzstāšanās ir lieliska iespēja augt, tāpēc aicinātu izmantot katru piedāvājumu doties “uz skatuves”. Galvenais priekšnosacījums – sagatavoties un ticēt sev.
Pastāv trīs publiskās uzstāšanās kompetences: profesionālā, personiskā un kompetence metodēs. Profesionālā kompetence attiecas uz cilvēka zināšanām par konkrēto tēmu. Jebkurš komunikācijas profesionālis ieteiks jums uzstāties un runāt tikai par to tēmu, ko labi pārzināt. Ja runātājam tēma būs tuva un labi zināma, tad, pirmkārt, uzstājoties būs drošības un komforta sajūta, otrkārt – klausītājiem radīsies uzticība un veidosies saikne. Personiskā kompetence ir par cilvēka spēju piesaistīt uzmanību, izstarot harizmu un aizraut klātesošos ar savu personību un cilvēciskumu. Savukārt kompetence metodēs ir cilvēka dzīves laikā apgūtie un apzināti izmantotie rīki uzmanības piesaistē un noturēšanā – dažādas tehnikas, paņēmieni un metodes darbā ar publiku, t. sk. prezentācijas veidošana un stāstniecība. Jo labāk attīstītas visas trīs kompetences, jo lielāka iespējamība, ka publiskā uzstāšanās būs veiksmīga.
Izpēte un ilgais gatavošanās posms
Visapjomīgāko daļu aizņem gatavošanās. Pie tam, bieži vien tas nav atkarīgs no uzstāšanās ilguma – gandrīz vienlīdz daudz resursu jāiegulda gan piecpadsmit, gan deviņdesmit minūšu garai uzstāšanās reizei.
Pirmais darbs, kas jāveic, ir izpēte. Kad ir skaidrs, ka tēma atbilst profesionālai kompetencei, ir jāsaprot, kāds ir pasākuma mērķis, kāda ir mērķauditorija, cik ilgs laiks atvēlēts, kur atrodas norises vieta un kādi ir pieejamie resursi.
Svarīgi izprast mērķi un gaidas – kas ir tas, kas klausītājiem ir apsolīts? Tāpat noteikti atšķirsies tēmas pasniegšana skolēniem, senioriem vai nozares kolēģiem. Noskaidrojiet, kāda ir norises vieta un vai pieejami jums nepieciešamie rīki, piemēram, projektors, tāfele utt.
Kad viss iepriekš minētais ir precizēts, jāķeras pie gatavošanās. Vispirms jādefinē personīgais mērķis, kam, saprotams, jābūt salāgotam ar auditorijas mērķi. Tad jāveido uzstāšanās struktūra – ievads, pamata informācija un nobeigums. Laikietilpīgākais ir struktūras piepildīšana ar saturu, jo ne visi ir spējīgi bez īpašas gatavošanās doties publikas priekšā un stāstīt pat par sev tuvu tēmu. Pirms katras publiskās uzstāšanās ir rūpīgi jāgatavojas, un, lai arī tēma ir tuva – jābūt skaidrai struktūrai un vēstījumiem, kurus jānodod, jābūt piemēriem no dzīves un spilgtiem momentiem, ko publika atcerēsies. Strādājot pie satura, aicinu pārdomāt trīs galvenos vēstījumus, un gatavošanās posmā apaudzēt tos ar informāciju. Ievadā svarīgi īsi pastāstīt par sevi, iepazīstināt ar uzstāšanās mērķi un iezīmēt galvenās lietas, par ko tiks runāts. Tad seko pati uzstāšanās un noslēgums, kas apkopo galvenās atziņas.
Ir dažādas gatavošanās metodes. Es vienmēr savu uzstāšanos vispirms uzrakstu, tad vairākkārt pārlasu un, dienu pirms uzstāšanās galvenās tēzes uzrakstu uz nelielām kartona lapām. Ir pasākumi, kur gatavošanās var aizņemt vairākus mēnešus, piemēram, savai uzstāšanās reizei konferencē “Cilvēkfaktors” gatavojos trīs mēnešus, ieskaitot teksta rakstīšanu, pārrakstīšanu, konspektēšanu un dalīšanu apakšpunktos un, kas svarīgi, divus izmēģinājumus nelielas uzticamas publikas priekšā.
Gatavojoties jāatceras, ka klausītāji vienmēr novērtē personīgo pieredzi, auditorijas iesaisti un emociju radīšanu.
Uzstāšanās un bauda no procesa
Jebkas, ko mēs darām, ir jācenšas baudīt. Arī, ja tā ir uzstāšanās publikas priekšā, kas vairuma gadījumos rada stresu. Ja nepieciešams, izmantojiet NLP paņēmienus sevis noskaņošanai un ieskaidrojiet sev, ka jūs baudīsiet procesu un jums viss sanāks (droši vizualizējiet vai audializējiet panākumus). Ir cilvēki, kuri uziet uz skatuves, norunā, noiet un neko neatceras. Protams, var arī tā, bet daudz vērtīgāk katra izaugsmei ir apzināties sevi laikā un telpā.
Ir svarīgi jau pirmajās sekundēs nodibināt saiti ar auditoriju, lai notiek pozitīva enerģijas apmaiņa, un visiem ir patīkama pēcgarša. Kā to izdarīt? Ir vairāki paņēmieni – caur personīgo stāstu, humoru, publikas iesaisti un savu atvērtību. Klausītāji sajutīs godīgumu, atklātību un patiesumu, ja to izstarosiet un no sirds vēlēsieties nodot to publikai.
Psihologi Langers, Šulcs fon Tūns un Taukšs (Izteikties saprotami, Minhele, 1987) aicina runāt vienkārši, īsi un atmiņā paliekoši, un izveidot skaidru un sakārtotu runas struktūru, izmantojot vienkāršu teikumus, koncentrēties tikai būtiskajam un neizplūst, kā arī minēt visiem saprotamus piemērus.
Tips & Trics jeb praktiskie padomi
Aicinu, pirmkārt, ģērbieties atbilstoši auditorijai. Vienmēr stāstu piemēru, kur lektoram bija jāuzstājas cienījamas auditorijas priekšā un viņš bija ieradies džemperī, jo aizkavējās bagāža. Lai noņemtu spriedzi un nodibinātu tūlītēju saikni, viņš jau pašā sākumā skaidroja situāciju un atvainojās. Ja viņš to neizdarītu, visas uzstāšanās laikā vienīgais jautājums, kas daudzus nodarbinātu, būtu “kādēļ viņš tik nepiemēroti ģērbies?”.
Otrkārt, lietojiet auditorijai piemērotu valodu un gudri izmantojiet neverbālo komunikāciju, pastiprinot savu verbālo saturu.
Treškārt, ievērojiet laiku un iesaistiet auditoriju – tā labāk atcerēsies dzirdēto. Tāpat aicinu meklēt auditorijā domubiedrus. Iespējams, ka pirms uzstāšanās var ar kādu aprunāties un nodibināt saikni, vai uzstāšanās laikā atrast draudzīgo acu pāri, kur mulsuma brīžos meklēt atbalstu. Uzstāšanās laikā uzmanību jādala visiem. Viena no tehnikām – runātāja acis visu laiku slīd no viena auditorijas gala uz otru, ik pa laikam pie kāda apstājoties.
Mūžīgais izaicinājums: stress un iebildumi
Reti kurš iziet publiskas priekšā bez stresa, t. sk. rūdītiem oratoriem ir “lampu drudzis”. Viena tehnika, kā ar to tikt galā, ir godīgi pateikt, ka jūs šobrīd uztraucaties. To visi sapratīs, jo tiek novērtēts godīgums un cilvēcīgums – par to nav jākaunas. Ja nepieciešams, viena no tehnikām, kā fiziski nomierināt ķermeni un uz skatuves uzkāpt brīvi – uz vairākām minūtēm sasprindzināties vai iekrampēties krēslā līdz maksimumam, tad pirms pašas uzstāšanās atlaist rokas un doties publiskas priekšā. Var palīdzēt arī dziļās ieelpas un izelpas.
Ir uzstāšanās, kur publikā ir kāds neapmierināts klausītājs, kuram ir iebildumi par dzirdēto, savs stingrs viedoklis vai vēlme oponēt par konkrēto tēmu. Ar tādiem var labi tik galā, aktīvi iesaistot procesā, piemēram, aicināt izteikt viedokli – dalīties personīgajā pieredzē vai izteikties par konkrētās problēmas risinājumu. Ja jums uzdod jautājumu, uz kuru nezināt atbildi, aicinu palūgt jautātāja kontaktus un vēlāk sazināties.
Noslēgumā uzsvēršu, ka neviena ne visai veiksmīga publiskā uzstāšanās nav pasaules gals. Esmu pārliecināta, ka praktiski no jebkuras situācijas ir iespējams iziet ar smaidu un humoru. Ja kaut kas tiešām nesanāk, man patīk pieeja – “piecas minūtes kauna un dzīvojam tālāk!”.
Veiksmīgu publisko uzstāšanos jebkura lieluma auditorijas priekšā!
Rūpīgi gatavojamies, pozitīvi noskaņojamies un noteikti viss izdosies!
Comments