Tāds varētu būt nosaukums manu nākamo rakstu sērijai, kas būs veltīta nozīmīgai valsts pārvaldes funkcijai "komunikācija". Iedvesmas avots rodams Valsts tiešās pārvaldes komunikācijas izvērtējumā konstatētajos secinājumos. Uzdrošināšos tos publiski komentēt, jo biju viena no pētnieku grupas, kas līdz kaulam izmalās cauri dokumentiem, kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem datiem, lai saprastu, kas īsti nestrādā.
Mūsu izpētes fokusā bija ļoti specifiska lieta - komunikācijas funkcijas iekšējā un ārējā institucionalizācija, un kā tā iespējo (empower) komunikācijā strādājošos. Vienkāršā valodā runājot, mēģinājām saprast, kādā ietvarā, ar kādiem varas un citiem resursiem, mandātu strādā tie, ko tautas valodā mēdz saukt par valsts pārvaldes "komunikatoriem". Tā mēs daudz uzzinājām par kapacitāti un reālajiem apstākļiem, kuros darbojas šie cilvēki.
Un ziniet, visgrūtākais manā gadījumā šī pētījuma veikšanā bija tas, ka vēl pirms 10 gadiem es biju viena no viņiem. Man ļoti nācās piestrādāt pie tā, lai saglabātu neitralitāti un neiekristu emocionālos slazdos, kuru šajā laikā netrūka. Ievadot šo rakstu sēriju, vēlos padalīties ar pāris no tiem, kas kā atmiņu zibšņi uzplaiksnīja brīdī, kad analizēju datus.
Kas vājina komunikācijas funkcijas spēju izpausties stratēģiskā līmenī?
Viena no pētījuma dimensijām bija rīcībpolitikas un normatīvo aktu izpēte, lai saprastu, kādā politikas ietvarā strādā komunikācijas funkcija valsts pārvaldē. Analīzes procesā secinājām, ka tieši šis politikas ietvars nostāda komunikāciju nenozīmīgo pienākumu sarakstā.
1. secinājums: Valsts pārvaldes modernizācijas plānā vienīgā norāde par profesionālās komunikācijas uzstādījumu valsts pārvaldē ir saistīta ar apgalvojumu, ka “komunikācija no informēšanas prakses mainās uz stratēģiski plānotas komunikācijas praksi (vismaz ministriju līmenī)”. Tomēr konstatējām, ka šāds apgalvojums ir pretrunā ar spēkā esošajiem dokumentiem un praksi. Joprojām galvenā ir informēšana.
2. secinājums: Komunikācijas funkcijas spēju darboties stratēģiskā līmenī nosaka vieta sistēmā. Lai arī Valsts pārvaldes modernizācijas plānā definēts, ka jau kopš 2020. gada valsts pārvaldē komunikācija tiek mērķtiecīgi virzīta no atbalsta uz pamatdarbības funkcijas statusu, MK ieteikumi Nr. 2 jorojām definē komunikāciju kā atbalsta funkciju, kurai jāapkalpo pamatdarbība. Šai funkcijai nav prioritāras lomas.
3. secinājums: Šajā izvērtējumā 61% aptaujas dalībnieku atzina, ka augstākās vadības izpratnes trūkums par komunikāciju ietekmē komunikācijas funkcijas īstenošanu un lomu. Tieši vadītāju dažādā izpratne (sākot ar ministriem un beidzot ar iestāžu vadītājiem), izpaužas tajā, kā šī funkcija ir "ierāmēta".
4. secinājums: Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku amatu katalogā iezīmējas fundamentāla problēma ar komunikācijas jomā strādājošo statusu. 26.saime, kurā ieklasificēti šie cilvēki, sadalīti 4 līmeņos, kas piesaistīti arī atalgojumam. Zem katras kritikas 1.līmeņa komunikācijas speciālista apraksts, kurā paredzēts, ka cilvēks nav spējīgs neko vairāk, kā izpildīt tehniskus uzdevumus. 85 iestāžu amatu aprakstos šo līmeni neatradām. Bet principā valsts pārvaldes politikas veidotāji domā, ka pilnīgi mierīgi varētu būt situācija, ka pieņem darbā zema līmeņa kompetences cilvēku, kas tehniski strādā ar informāciju.
5. secinājums: Vēl viens interesants dokuments, kas nonāca mūsu redzeslokā, bija vienkāršā valodā runājot, profesiju klasifikators, ko, kā paskaidroja Valsts kancelejas darbinieki, izmanto gan valsts pārvalde, gan privātais sektors. Un te nu man bija, ko pabrīnīties. Joprojām komunikācijā strādājošie ir definēti kopā ar reklāmu un tirgvedību. Turklāt galvenie darbības virzieni ir saistīti ar mediju apkalpošanu, sabiedrības informēšanu, pārliecināšanu utml. Respektīvi 20.gs komunikācijas paradigma visā savā spožumā.
Nu kā tieši var prasīt no valsts pārvaldes komunikācijas stratēģisku izpildījumu, ja nav skaidrs, kāds ir mandāts; tā pielīdzināta reklāmai, tā ir atbalsta funkcija, ko taupības laikā atlaiž pirmo, profesijas apraksts rada sajūtu, ka šo darbu var darīt jebkurš?
*Ieva Zaumane atsaucas uz Latvijas Universitātes (LU) un Vidzemes Augstskolas (ViA) veikto pētījumu "Valsts tiešās pārvaldes komunikācijas izvērtējums", kas 2024. gada 21. novembrī tika prezentēts konferencē valsts pārvaldes institūciju komunikācijas profesionāļiem "Stratēģiskā komunikācija drošākai rītdienai 2024".
Ieva Zaumane, pārmaiņu un iekšējās komunikācijas stratēģe, Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes lektore, viespētniece
Comments