Reiz kolēģe man teica: "Viktorij, Tev 'sky is not the limit'." Kāds to sauc par ambīcijām, kāds par augstprātību, cits – uzslavē domu lidojumu un plašumu. Lai vai kā, ar savu darbu es parādu, ka ierobežojumi jeb robežas starp iespējamo un iedomāto bieži vien pastāv tikai mūsu galvās. No otras puses, saprast un pieņemt savas robežas ir ne mazāk svarīgi – to sāku apzināties tikai ar laiku.
Esmu Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību valdes locekle, radošuma trenere, koučinga un komunikācijas profesionāle. Šajā rakstā esmu iekļāvusi ieteikumus, kurus neesmu dzirdējusi studijās augstskolās un priecātos reiz saņemt pati, tādēļ dalos arī ar citiem, cerībā, ka noderēs gan jaunajiem speciālistiem, gan arī jau pieredzējušiem nozares profesionāļiem.
1. Komunikācija sākas ar cilvēcību
Komunikācijas profesionāļiem vispirms jāiemācās izprast cilvēkus – un tas ir nebeidzams ceļš. Esmu gājusi dažādus ceļus, lai labāk saprastu, kas motivē, iedvesmo un vada cilvēkus. Mediācijas mācības, treneru kursi, koučinga sertifikāts – tie visi ir instrumenti, kas man palīdzējuši ne tikai darba procesā, bet arī dziļāk pieņemt cilvēku dažādību. Pie šī es noteikti neapstāšos – nākamais solis būtu psiholoģijas studijas augstākās izglītības līmenī, lai vēl labāk izprastu cilvēku uzvedības modeļus un emocionālās reakcijas. Komunikācija nav tikai vārdi – tā ir emocionālā inteliģence, pacietība un spēja rast pareizo pieeju katrai situācijai un mērķa grupai. Tu vari būt introverts, ekstraverts vai ambiverts*, bet, ja nav patiesas intereses par cilvēkiem un cilvēcību, uzkatu, ka nevari būt labs komunikators.
2. Pastāv mīts: Visi zina, kā labāk komunicēt
Sabiedrisko attiecību jomā joprojām ir daudz mūžam vecu mītu. "Rakstīt var jebkurš, organizēt pasākumus var jebkurš, visi zina, kad un kādā formātā vislabāk publicēt saturu." Vai ne?! Mēs zinām, ka tā nav patiesība – tie ir mīti. Taču sabiedrisko attiecību speciālistiem nepietiek tikai ar profesionālajām zināšanām – tās jāprot nodot skaidri un saprotami, veidojot izpratni un ietekmējot mērķauditorijas, ko vēlamies uzrunāt, uztveri. Mēs ne tikai informējam, bet arī konstruējam vēstījumus un veidojam argumentāciju, kas stiprina nozares profesionālo lomu. Nedrīkst ļauties frustrācijai, jāspēj drosmīgi un sistemātiski veidot izpratni par to, cik nozīmīga ir stratēģiska un pārdomāta komunikācija.
3. Kvalitāte uzvar kvantitāti
Šeit kāds var man nepiekrist. Jā, pasaule skrien straujāk, informācija tiek patērēta zibens ātrumā, un daudzi vēlas "fast content". Bet, esmu pārliecināta, ka kvalitātei vienmēr ir vieta un tā vienmēr būs vērtība. Lai gan digitālās vides algoritmi var uzsvērt intensitāti un apjomu, patiesu uzticību un ietekmi veido kvalitatīvs saturs. Laba, kvalitatīva komunikācija neprasa tukšus vārdus, bet pārdomātus, jēgpilnus vēstījumus. Tā rada ilgtermiņa efektu. Mēs ne tikai radām saturu – mēs iedvesmojam, veidojam stratēģiju un ietekmējam. Un tas mūs pagaidām atšķir no mākslīgā intelekta, kuru, protams, var un vajag izmantot kā palīgu un asistentu, lai vēl vairāk paceltu kvalitātes latiņu, nevis, lai to nolaistu.
4. Dažādība ir spēks, nevis drauds
Sabiedrisko attiecību nozare seko līdzi laikam un tendencēm, taču ir maldīgi domāt, ka tikai jauni profesionāļi var būt spēcīgi jauninājumu ieviešanā vai, ka tikai pieredzējuši speciālisti var pieņemt lēmumus. Vislabākā sinerģija rodas tad, kad dažādu paaudžu, pieredzes un domāšanas veidu cilvēki strādā kopā. Par šo esmu daudzas reizes pārliecinājusies, vadot dizaina domāšanas treniņus, hakatonus un konkursus – pārliecinoši uzvar un rada inovācijas komandas, kurās bija šī dažādība, kas veicina kopradi. Pētījumi pierāda, ka daudzveidība rada labākus biznesa rezultātus un veido stiprākas komandas. Jāuzver, ka tam gan ir svarīgs priešnosacījums – nepieciešama kopīga izpratne par vērtībām un mērķiem, kā arī saliedēts komandas gars.
5. Tavs darbs – Tava distance
Ne visiem jāskrien sprintā. Dažiem patīk un padodas projekti, kur viss notiek intensīvi, ātri tiek panākts finišs, sasniegts redzams, izmērāms rezultāts. Citi ir labāki maratonu skrējēji, kuri veido stabilu karjeru ilgtermiņā. Abām distancēm jeb izvēlēm ir savi plusi un mīnusi, bet galvenais – apzināties, kas ir Tev vispiemērotākais. Izdegšana ir nopietna problēma sabiedrisko attiecību nozarē, un vienīgi Tu pats vari noteikt savu robežu punktus. Koučinga metodes, pašanalīze, mentoru padomi – tas viss var palīdzēt atrast un saprast savu tempu.
Mani vērtību pīlāri sabiedrisko attiecību nozarē
Ļoti svarīgi ir godīgi atbildēt sev uz jautājumu – kādas ir manas vērtības? Ne deklaratīvas, bet patiesās, kuras izpaužas ikdienas darbībās. Tās kalpo kā ceļazīmes lēmumu pieņemšanā un attīstībā. Tieši tādēļ eju šo ceļu ar pilnu atdevi, ieguldot laiku, enerģiju un zināšanas, lai radītu kvalitatīvu saturu, veidoju un realizēju stratēģijas un vadu komunikāciju tā, lai tā sniegtu reālu vērtību cilvēkiem. Šajā laukā es radu, stiprinu un iedvesmoju. Tāpat kā šahā, uzskatu, ka komunikācijā nav nejaušību. Tikai stratēģija, prasmes un izpratne par to, kā pareizie soļi noved pie uzvaras.
*cilvēki ar šo tipu apvieno gan introversijas, gan ekstraversijas iezīmes un pielāgojas atkarībā no situācijas.
Viktorija Buraka, LASAP valdes locekle, radošuma un dizaina domāšanas mācību trenere un koučs
Comments