Latvijas sabiedrisko attiecību nozare skaitļos

Vizīte pie mūsu kolēģiem Igaunijas Sabiedrisko attiecību asociācijas, kas lūdza pastāstīt par sabiedrisko attiecību nozari Latvijā, bija labs pamudinājums, lai apkopotu dažus mūsu nozari raksturojošus skaitļus.

Pārskatā ir izmantoti tikai publiski pieejami dati, tāpēc ne visi ir pilnīgi, turklāt, lai aizpildītu robus pieejamajos datos, vietām esmu izmantojusi pieņēmumus, kas balstīti pieredzē. Tāpēc šis teksts nepretendē uz pilnīgu precizitāti vai analīzi, bet dod vispārēju ieskatu par nozari un apkopo vietnes, kur pieejama plašāka informācija.   

Cik daudz naudas apgrozās nozarē?

Saskaņā ar firmas.lv datiem, 2015. gadā sabiedrisko attiecību nozares uzņēmumu kopējais neto apgrozījums ir bijis aptuveni 13,71 miljoni eiro, bet 2014. gadā – 13,775 miljoni eiro. Līdzīgu ainu rāda arī Dienas Biznesa izdevuma „TOP 500” sabiedrisko attiecību nozares apskats. Šeit minēts, ka 15 lielāko sabiedrisko attiecību aģentūru kopējais  apgrozījums 2015. gadā bijis 11,299 miljoni eiro.

Jāatzīmē, ka firmas.lv 2014. gada apkopojumā norādīts, ka šie dati iegūti tikai no 26 nozares uzņēmumiem. Savukārt zl.lv uzziņu katalogā sabiedriskās attiecības kā pakalpojums norādīts 56 uzņēmumiem, bet saskaņā ar Lursoft datiem, 2015. gada pārskatos pat 634 (!) uzņēmumiem kā viena no darbības jomām ir minēta „Sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadības pakalpojumi (NACE kods 70.21)”.

Tātad, ir pamats uzskatīt, ka kopējais nozares apgrozījums varētu būt arī lielāks. Tāpat, ticams varētu būt pieņēmums, ka lielākie 15 nozares uzņēmumi apgroza vismaz 70-80% no nozares kopējiem līdzekļiem, jo „neuzskaitītie” uzņēmumi un saimnieciskās darbības veicēji lielākoties ir mazi uzņēmumi ar apgrozījumu, kas nelīdzinās nozares vadošo uzņēmumu apgrozījumam. Piemēram, 2015. gadā lielākās aģentūras apgrozījums sasniedza 1,51 milj. eiro, bet piecpadsmitās lielākās – 290 tūkstošus eiro.

Cik daudz cilvēku strādā nozarē?

Viens no pārbaudāmiem rādītājiem ir cilvēku skaits, kas nodarbināti sabiedrisko attiecību profesijās atbilstoši profesiju klasifikatoram. Šos datus var apskatīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu bāzēs. Te uzskaitīti tikai tie speciālisti, kas strādā uz darba līgumu pamata, bet neparādās tie, kas saņem atalgojumu kā pašnodarbinātie, uz autoratlīdzību līguma pamata vai citos veidos. Tāpat šeit neuzrādās tie darbinieki, kas sabiedrisko attiecību uzņēmumos pieņemti darbā kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, sekretāres vai tie reģistrēti ar kādiem citiem amatiem.

Saskaņā ar VID datiem, nozarē uz darba līgumu pamata nodarbināti aptuveni 1550 cilvēki, bet nozares eksperti min, ka kopumā nozarē strādā aptuveni 2000 – 3000 speciālistu.

Profesiju klasifikators (kods)* Darba vietu skaits
01.2015.
Darba vietu skaits
01.2016.
Darba vietu skaits
01.2017.
Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs/ direktors (122203) 143 137 136
Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks (122204) 64 67 52
Sabiedrisko attiecību vadītājs (menedžeris) (243201) 435 445 406
Preses sekretārs (243202) 179 176 165
Sabiedrisko attiecību speciālists (243208) 604 657 682
Konferenču un pasākumu organizators (333201) 83 69 71
Sociālo mediju speciālists (333939) 0 13 37
Kopā 1508 1564 1549

* Valsts ieņēmumu dienesta dati

Dati parāda dažas interesantas tendences. Par izmaiņām sabiedrības informācijas patēriņā, liecina tas, ka, piemēram, samazinās preses sekretāru skaits, vienlaikus pieaug sociālo mediju speciālistu skaits, kas kā atsevišķa profesija parādās tikai sākot ar 2016. gadu. Nedaudz samazinājies arī vadītāju/ direktoru, to vietnieku un sabiedrisko attiecību vadītāju skaits, bet pieaudzis sabiedrisko attiecību speciālistu skaits. Tas, kāda ir būtiskā atšķirība starp sabiedrisko attiecību vadītāju un sabiedrisko attiecību speciālistu, man nav īsti skaidrs.

Kur strādā sabiedrisko attiecību speciālisti?

Šie dati, diemžēl, neparāda kur – kādās organizācijās vai uzņēmumos – strādā sabiedrisko attiecību cilvēki. Tāpēc tālāk seko daži pieņēmumi un aprēķini.

Latvijā ir 119 pašvaldības. Katrā no tām ir vismaz viens sabiedrisko attiecību speciālists, citās to ir vairāk. Tāpēc izmantojot koeficientu 1,5 var uzskatīt, ka pašvaldībās kopumā strādā aptuveni 180 cilvēki. Latvijā ir 178 valsts iestādes, kurās arī līdzīgi kā pašvaldībās, citās ir viens citās vairāki darbinieki. Izmantojot to pašu koeficientu, iegūstam skaitu aptuveni 270 sabiedrisko attiecību speciālistu valsts iestādēs. 2015. gadā 15 lielākajās aģentūrās kopā strādāja aptuveni 150 cilvēki. Ja pieskaitām vēl kādus 40 uzņēmumus, kas sniedz sabiedrisko attiecību pakalpojumus (saskaņā ar  zl.lv katalogu) un uzskatām, ka tajos arī strādā vismaz kādi 1,5 cilvēki katrā, klāt nāk 60. T.i. sabiedrisko attiecību, komunikāciju aģentūrās kopā strādā aptuveni 210 cilvēki. Kopā tas ir 660.

Tātad atlikušie aptuveni 900 cilvēki strādā nevalstiskajās organizācijās, izglītības iestādēs un uzņēmumos, tajā skaitā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Tieši uzņēmumos un nevalstiskajās organizācijās visticamāk arī strādā tie speciālisti, kas netiek nodarbināti uz darba līguma pamata, jo valsts un pašvaldību iestādēs piesaistīt darbinieku ne uz darba līguma pamata ir krietni grūtāk.

 

Nozare Darbinieku skaits*
Pašvaldības 180
Valsts iestādes 270
Sabiedrisko attiecību aģentūras 210+
Uzņēmumi, NVO, izglītības iestādes u.c. 900+

* Pieņēmumos balstīts aprēķins

Cik saņem sabiedrisko attiecību speciālisti?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem nozarē nodarbināto mēneša atalgojums  – 816 EUR (neto) ir nedaudz lielāks par vidējo mēneša atalgojumu Latvijā, kas 2016. gadā bija 613 eiro (neto). Dati par nozari šajā gadījumā ir pieejami tikai jumta NACE koda līmenī, t.i. „70. Centrālo biroju darbība; konsultēšana komercdarbībā un vadībzinātnēs” nevis precīzākajā „70.21. Sabiedrisko attiecību un komunikāciju vadības pakalpojumi”.

Nedaudz plašāku ieskatu sabiedrisko attiecību darbinieku atalgojuma struktūrā sniedz portāla CV-Online ikgadējais algu un atalgojuma pētījums. Šajā aptaujā katru gadu piedalās 17 000 – 21 000 respondentu, bet nav zināms, cik atbildējuši par atalgojumu tieši sabiedrisko attiecību amatos.

CV-Online aptauja skaidri parāda to, ka daudz izdevīgāk ir strādāt lielākā uzņēmumā vai organizācijā, jo tas paredz arī lielāku atalgojumu. Šie dati arī parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā atalgojums nozarē nav mainījies būtiski.

To apliecina arī Valsts ieņēmumu dienesta dati par vidējo stundas likmi sabiedrisko attiecību nozares profesijās.  Vidējā stundas likme pirms nodokļu nomaksas apskatītajās profesijās pieaugusi no 6,8 EUR 2015. gada janvārī līdz 7,5 EUR 2017. gada janvārī. VID dati arī parāda, ka profesiju griezumā viszemāk atalgots ir preses sekretāra amats – 2017. gada janvārī tas bija tikai 4,36 EUR stundā. Turklāt aptuveni 45% no sabiedrisko attiecību cilvēkiem saņem mazāk nekā 80% no profesijas vidējā atalgojuma. Tas, savukārt, liek domāt, ka ir pietiekoši daudz darba vietu katrā profesijā, kur atalgojums ir krietni augstāks nekā vidējais profesijā.

 

Uzņēmums pēc darbinieku skaita Mazs (<50) Vidējs (50-250) Liels (>250)
2016      
Produktu / zīmola vadītājs 1100 1300 1450
Projektu vadītājs (mārketings, sabiedriskās attiecības) 950 1050 1250
Sabiedrisko attiecību speciālists 815 850 950
2015      
Produktu (zīmola) vadītājs 1000 1300 1500
Projektu vadītājs (mārketings, sabiedriskās attiecības) 950 1050 1200
Sabiedrisko attiecību speciālists 800 850 900
2014      
Produktu (zīmola) vadītājs 1000 1300 1500
Projektu vadītājs (mārketings, sabiedriskās attiecības) 1000 1100 1200
Sabiedrisko attiecību speciālists 770 850 890

* CV-Online, norādīta vidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) mēnešalga, ieskaitot saņemto prēmiju, EUR

 Līdzīgu algu situāciju uzrāda arī 2015. gadā veiktā aptauja „Latvijas sabiedrisko attiecību nozarē strādājošo viedokļu monitorings”.  Saskaņā ar šo aptauju 66% saņem mazāk nekā 1000 EUR mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Labāk atalgots ir darbs uzņēmumos, sabiedrisko attiecību, reklāmas aģentūrās, bet mazāk atalgots – valsts un pašvaldību iestādēs, nevalstiskajās organizācijās.

Ja zināt vēl kādus datus, skaitļus, kas raksturo nozari, vai arī jums ir kāds skaidrojums par vienu vai otru novēroto tendenci, padalieties komentāros. Kopā iegūsim skaidrāku priekšstatu par mūsu nozari.

The following two tabs change content below.

Gunta Misāne

Valdes priekšsēdētāja at SIA „Comperio”
Pēc bakalaura un maģistrantūras studijām Latvijas Universitātē socioloģijas specialitātē strādājusi valsts pārvaldes institūcijās (Izglītības un zinātnes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, vadot tā Informācijas departamentu). Piedalījusies Latvijas valdības pirmās komunikācijas stratēģijas par Eiropas Savienības jautājumiem Latvijā izstrādē un īstenošanā. Vadījusi EK delegācijas Latvijā komunikāciju projektu pirms referenduma par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Strādājot sabiedrisko attiecību aģentūrās, guvusi pieredzi projektu vadībā, sociālpolitisko projektu, komunikāciju un mārketinga kampaņu stratēģiju izstrādē un ieviešanā. Ir viena no SIA „Comperio” dibinātājām un līdzīpašniecēm. Gunta ir biedrības „Kustība demokrātiskai domai” valdes priekšsēdētāja un biedrības „Latvijas Asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem” biedre.